Nektāraugu sēklas – wilara

Apaļgalvas ežziede baltā, sēklas – 200 grami

wilara — Thu, 15 Oct 2020 07:15:14 +0000

The post Apaļgalvas ežziede baltā, sēklas – 200 grami appeared first on wilara.

Baltais amoliņš (Melilotus albus L.) sēklas – 1,0 kg

wilara — Tue, 28 Feb 2017 11:21:05 +0000

Baltais amoliņš (Melilotus albus L.) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs. Plašāk audzējam divgadīgo amoliņu. Divgadīgais amoliņš sasniedz 2–2,5 m garumu, stublājs stāvs, noturīgs, kails, ļoti zarains. Lapas saliktas no trim lapiņām, un to mala ir robaina. Lapas uz stublāja pamīšus, staraini saliktas no trim iegarenām vai lancetiskām lapiņām (garums 2–4 cm, platums 0,5–1,5 cm) ar zobainu malu un strupu galu. Vidējā lapiņa ar garu, malējās – ar ļoti īsu kātiņu. Pielapes sīkas, īlenveida, saaugušas ar lapas kātu. Spēcīga sakņu sistēma ar attīstītu mietsakni un sānsaknēm, kas sniedzas līdz 2 m dziļumam. Uz saknēm veidojas daudz gumiņu. Gumiņbaktērijas saista 100–200 kg ha-1 gaisa slāpekļa. Ziedi sīki, balti ar īsiem ziedkātiņiem, izkārtoti 4–15 cm garos ķekaros lapu žāklēs, ļoti smaržīgi. Vienā ķekarā 40–80 ziediņu. Ziedu kāts apmēram divreiz īsāks nekā kauss. Kauss zvanveidīgs (garums 0,2–0,3 cm), galā pieci zobiņi. Vainags balts (garums 0,4–0,6 cm), karogs garāks nekā buras. Auglis – olveidīga un kaila, tumšbrūna pāksts ar krokotu virsmu. Sēklas olveidīgas, gludas vai sīki grumbuļainas, dzeltenīgā krāsā. Svešapputes augs, bet iespējama pašappute. Amoliņš ir sausumizturīgs, ziemcietīgs, izturīgs pret slimībām un kaitēkļiem. Amoliņu sējot parastajā rindsējā (15 cm), uz 1 ha vajag 12-20 kg, bet tālrindās (45 cm) izsēj 6–10 kg sēklu. Sējot amoliņu izkliedsējā, sēklu patēriņš 20–24 kg ha-1. Nav ieteicams sēt vēlāk par jūnija beigām, jo amoliņš līdz rudenim nepagūs izveidot spēcīgu sakņu sistēmu un var slikti ziemot. Lai sējumi 5–10 dienās vienmērīgi sadīgtu, augsni pēc sējas vēlams pievelt, lai nodrošinātu nepieciešamo mitrumu sēklu dīgšanai. Sēklas iestrādā 2–3 cm dziļi. Jāsēj mitrā augsnē, jo sēklas dīgstot patērē daudz ūdens. Dīgst 2–3 ⁰C temperatūrā. No salnām dīgsti parasti necieš. Sējas gada rudenī, pēc virsauga novākšanas, amoliņš labi ataug, dodot līdz 10– 15 t ha-1 zaļās masas. Virsaugu jāpļauj pēc iespējas augstāk, lai netraumētu stublāju apakšējo daļu, no kuras ataug jaunie dzinumi. Slikti ziemo agri un zemu nopļauti amoliņa sējumi.

The post Baltais amoliņš (Melilotus albus L.) sēklas – 1,0 kg appeared first on wilara.

Fenheļa daudzvārpiņa jeb Anīsa lofanta (Lophantus anisatus Benth.) sēklas – 10 grami

wilara — Mon, 04 Jul 2016 08:39:38 +0000

Fenheļa daudzvārpiņa, lofants, anīsa (Agastache foeniculum (Pursh) Kunce, Lophanthus anisatus Benth.), ir daudzgadīgs panātru (Laminaceae) dzimtas 80– 150 cm garš lakstaugs. Ar četršķautņainu, labi lapotu stumbru. Augam veidojas daudz dzinumu. Uz stumbra lapas ir sakārtotas pretēji, un to forma ir ovāla vai iegareni ovāla ar robotām malām. Tās ir 7,5–10 cm garas un smaržīgas. Ziedi ir divdzimuma, nelieli, un to vainags – violets līdz zili violetam, retāk – baltā krāsā. Tie sakārtoti vārpveidā vai vālītēs līdz 20 (30) cm garās ziedkopās stumbra un sānu dzinumu galos. Lofants zied no jūnija līdz augustam, vidēji 50–60 dienas. Veģetācijas periods – līdz pirmajām salnām, bet sēklas nogatavojas oktobra sākumā. Sēklas – nelieli, gludi, ovāli un tumši brūni riekstiņi. 1000 sēklu masa ir 0,7–1,2 g. Auga smarža atgādina lakricu, taču garša līdzīga anīsam. Augsta sausumizturība, viduvēja ziemcietība. Audzēšanai piemērotas saulainas, siltas dienvidu nogāzes, viegla, barības vielām bagāta augsne. Labākie priekšaugi, kuri ir saņēmuši organisko mēslojumu. Rudenī pēc priekšauga ražas novākšanas augsni sekli sadisko, lai veicinātu nezāļu sadīgšanu, pēc tam lauku apar 25–28 cm dziļi. Mazāk auglīgā augsnē iestrādā organisko mēslojumu (kūtsmēslus rudenī), bet kompostu – pavasarī 20–35 t ha-1, minerālmēslojumu – NPK 60–70 kg ha-1. Lofantu pavairo, izsējot sēklas tālrindsējā (45–50 cm), izsējas norma – 4–6 kg ha- 1. Sēklu sēj 2–3 cm dziļi. Lofanta sēklas var sēt vēlu rudenī, kad augsnes temperatūra pazeminājusies zem 5 ⁰C. Lai ekonomētu sēklu, pavairo ar iepriekš izaudzētiem dēstiem. Dēstu audzēšanai sēklas sēj aprīļa sākumā kastēs siltumnīcā. Sēklas sadīgst pēc 5–7 dienām, bet, kad dīgstiem parādās pirmās īstās lapas, tos izpiķē podiņos. Paliekošā vietā iegūtos stādus izstāda pēc salnām 45–50 cm attālās rindās, starp augiem 25– 30 cm. Veģetatīvi lofantu pavairo ar ceru dalīšanu agri pavasarī. Pirmajā gadā lofanta sējumi sadīgst 10–13 dienās pēc sējas, atkarībā no laika apstākļiem. Sējumu rindstarpas irdina, lai ierobežotu nezāles, ja nepieciešams, ravē. Sējumus retina, kad augiem ir divas īstās lapas, atstājot 20–25 cm attālumu starp augiem. Agrie sējumi uzzied sējas gadā, bet (pēc autores novērojumiem) tie slikti pārziemo ar sniegiem nabagās ziemās, kailsalā iet bojā. Vēlams piesegt ar mulču. Vienā vietā lofants var augt līdz 10 gadiem, parasti audzē 4–5 gadus. Otrajā un turpmākajos gados agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas, lofanta stādījumiem dod NPK papildmēslojumu. Ik pēc 2 gadiem vēlams iestrādāt organisko mēslojumu (kompostu 15–20 t ha-1) vienlaicīgi ar rindstarpu irdināšanu. Lai gan lofants ir sausumizturīgs, tomēr sausā laikā stādījumus vēlams laistīt, lai veicinātu nektāra izdalīšanos. Sausā, barības vielām nabagā augsnē nektārs izdalās maz un ziedus apmeklē tikai kamenes. Sēklas iegūst, sākot ar otro augšanas gadu. Ievāc, kad ziedkopas apakšējā daļā tās kļūst brūnas. Sagriež dzinumus un sasien saišķos, kaltē un pēc 2 nedēļām izkuļ. Sēklas iztīra no piemaisījumiem. Nogatavojušās sēklas viegli izsējas (pašizsēja) un sadīgst nākamajā gadā. Dīgtspēju sēklas saglabā 2–3 gadus. Sēklu audzēšanā starp šķirnēm jāievēro telpiskā izolācija. Bites no lofanta ziediem ievāc nektāru un putekšņus. Ziedi bagātīgi izdala nektāru pat tad, ja laiks apmācies, nedaudz smidzina lietus. Zied jūnijā – augustā jau pirmajā gadā (agra sēja). Otrajā gadā zied agrāk. Pēc Jablonska un Koltovska (Jablonski, Kołtowski, 2001) pētījumiem, 2001. gadā iegūtā medus raža – līdz 600 kg ha-1, bet putekšņi – 160 kg ha-1. Medus un putekšņu ražība starp sugām atšķirīga. Krunkainā agaste sāk ziedēt jūnija beigās un jūlija sākumā (baltiem ziediem), medus 500 kg ha-1, 63 bet putekšņi 100 kg ha-1. Savukārt divgadīgajai milzu agastei, kas zied jūlija beigās līdz piecām nedēļām, bites ievāc medu 400 kg ha-1. Medus vidējā raža 150–200 (500) kg ha-1. Lofanta medus ir caurspīdīgs, ar zeltainu nokrāsu, patīkamu garšu, nedaudz pēc anīsa.

The post Fenheļa daudzvārpiņa jeb Anīsa lofanta (Lophantus anisatus Benth.) sēklas – 10 grami appeared first on wilara.

Fenheļa daudzvārpiņa jeb Anīsa lofanta (Lophanthus anisatus Benth.) sēklas – 5 grami

foxiad — Fri, 21 Apr 2017 07:10:21 +0000

The post Fenheļa daudzvārpiņa jeb Anīsa lofanta (Lophanthus anisatus Benth.) sēklas – 5 grami appeared first on wilara.