• Sorry, this product cannot be purchased.
nuotraukos padidinimo mygtukas

Apaļgalvas vai zilā ežziede (Echinops sphaerocephalus L.) sēklas – 200 grami

# 15097

6.00 

Nav noliktavā

(Echinops sphaerocephalus L.) ir daudzgadīgs asteru (Asteraceae) dzimtas 1,5–2,5 m augsts lakstaugs. Sakne – mietsakne, kas vāji zarojas. Trešajā dzīves gadā tā sasniedz 1,5 –2,0 m dziļumu, ar ko arī izskaidrojama sausumizturība un labā ziemcietība. Stublājs stāvs, rievains, spēcīgs, zarojas, klāts ar tūbainiem tīmekļmatiņiem. Lapas uz stublāja pamīšus, pie pamata rozetē. Lapas plūksnaini dalītas vai šķeltas. Lapas virspuse zaļa, skraji apmatota, apakšpuse blāva, tūbaina. Stublāja apakšējās un rozetes lapas ar kātu, augšējās – skaujošas un sēdošas. Katrs zieda kurvītis sastāv no viena zieda. Kurvīši zaru galā galviņveida ziedkopā (Ø 3–5 cm, retāk līdz 10 cm). Uz viena auga attīstās 10–16 ziedkopas. Sīkie ziediņi sakopoti apaļā, lodveidīgā zilganpelēkas vai gaišzilas krāsas ziedgalviņā. Ziedkopā ziediņu skaits svārstās no 150 līdz 390. Kauss plēkšņveida. Ziedi divdzimuma. Katrā ziediņā piecas putekšnīcas, kurām saaugušie putekšņmaciņi veido caurulīti. Putekšņmaciņi tumši zili, putekšņi pelēcīgi balti. Nektāriju šūnas izkārtotas ap auglenīcu. Ziedkopa ziedēt sāk no augšas, un ziedi spirālveidīgi atveras līdz ziedgalviņas pamatam. Sēklenis (garums 0,6–0,8 cm) ribains, pelēks un klāts ar gariem matiņiem. Zied jūlijā, augustā. Ežziedi pavairo ar sēklām, izsējot paliekošā vietā vai izaudzējot stādus. Sēklu dīdzība vidēji ap 70%. Paliekošā vietā sēj tālrindās (50–60 cm), izsējot līdz 30 kg ha- 1sēklu, kuras iestrādā 3–4 cm dziļi. Sēklas dīgst samērā ilgi. Ežziedi var sēt divos termiņos: • vēlu rudenī – septembra beigās, oktobrī. Pavasarī sēklas sadīgst vienmērīgāk un spēj konkurēt ar nezālēm; • pavasarī – aprīļa trešajā dekādē, maija sākumā. Dīgsti parādās pēc 15–25 dienām, atkarībā no augsnes mitruma. Izvēloties vēlāku sējas termiņu, kad augsnes virsējais slānis iesilis līdz 12–14 °C, sējumi sadīgst straujāk un spēj konkurēt ar nezālēm. Sēklas izsēj ar sējmašīnu 3–4 cm dziļi; lai labāk izsējas, sēklas iesaka sajaukt ar zāģu skaidām. Izkliedsējā – sējot ar rokām, pēc sējas sēklas ieecē augsnē. Ežziedi var audzēt zem virsauga, sējot vienlaicīgi ar virsaugu. Kā virsaugu iesaka izmantot facēliju attiecībā 5:8, sēklu izsējas norma ežziedei 5–7 kg ha-1 un facēlijai 8–12 kg ha-1. Ja sēklu ir maz, audzē stādus. Sēklas var izsēt siltumnīcā kastītēs un pēc sadīgšanas pārpiķēt, vai dobēs plēves seguma siltumnīcās. Dīgsti parādās jau pēc 6–18 dienām. Paliekošā vietā dēstus izstāda jūnijā, kad augam izveidojušās vismaz divas īstās lapas. Stāda rindās (50–60), starp augiem 25–30 cm. Līdz rudenim izaug lapu rozete. 38 Pirmajā gadā augi veido lapu rozeti, attīsta sakņu sistēmu. Dīgstu retināšana nav nepieciešama. Audzējot tālrindsējā, pēc sadīgšanas pietiek ar vienreizēju rindstarpu irdināšanu, bet nezāļainos laukos – 2–3 reizes. Ja lauks stipri nezāļains, tad atkārtoti jāravē, jo ežziedes dīgsti nav konkurentspējīgi ar nezālēm un izdzīvo daži augi. Audzējot tīrsējā, jau jūlija vidū lapu rozete var sasniegt 28 cm diametru. Ežziede uzzied otrajā gadā pēc sējas. Otrajā un trešajā gadā veidojas viens ziedkāts. Nezāļainos laukos vēlama rindstarpu irdināšana, nepieciešamības gadījumā – jāravē. Pirmajos gados nepieciešams neliels slāpekļa virsmēslojums. Ja rudenī nenovāc sēklas, tās izsējas. Vecākos sējumos vienam augam veidojas 5–7 (dažreiz pat 8–12) zaroti stumbri ar daudzām ziedkopām. Pēc sēklu novākšanas stublājus nopļauj, sasmalcina un atstāj uz lauka kā mēslojumu. Vienā laukā ežziede aug pat 15–20 gadus. Sēklas nogatavojas septembrī un oktobrī. Tās ienākas nevienmērīgi, jo visi ziedi nezied vienlaicīgi – sākumā zied augšējās galviņas, vēlāk pazarēs. Tāpēc sēklas ieteicams ievākt atkārtoti divas vai trīs reizes. Sēklas ievāc, kad ziedgalviņas labi irst. Rudenī tās rūpīgi jāizžāvē kaltēs vai izbērtas uz brezenta šķūņos, no vēja aizsargātās vietās. Jāglabā temperatūrā virs 0 ⁰C. Sēklu raža 300–500 kg ha-1.