1. Vecas šūnas jāizkausē nerūsējošā tērauda vai emaljētos traukos (tikai, ka nebūtu iekšējā virsma bojāta). Ja trauks nebūs nerūsošs vai emaljēts, dzelzs vai cinks izšķīstu vaskā un ietekmētu nokrāsu – vasks kļūtu bālgans vai pelēcīgs.
2. Kausējot vasku ieteicams izmantot mīkstu ūdeni (vēlams lietus ūdeni, vai pat sniega). Ja izmantotu cietu ūdeni, vasks arī kļūstu bālgans un iegūstu matētu nokrāsu. Turklāt, ja vaska dzesēšana notiek mīkstā ūdeni, piemaisījumu nostādināšana veicas labāk.
3. Ir svarīgi ļaut atdzist izkusušam vaskam lēni. Un šim nolūkam labāk izmantot augstāku konteineru, nevis plašu. Jo ja izmanto augstu trauku, netīrumi atdalītos un nostādinātos dibenā tīrāk, un būtu tos ērtāk nokasīt no vaska gabala apakšas vēlāk.
4. Pirms galīgas atdzesēšanas, šķidro vasku ieteicams izkāst caur smalku sietu. Jo izvairoties no kāšanas, daži nevēlami priekšmeti varētu palikt tajā: daži nozaudēti darba rīki, brilles, varbūt pat zobu protēzes vai kādi citi svešķermeņi.

5. Kad vasks atdzesējams uzreiz lielākos gabalos, iekšā veidojas tukšumi un tajos vasks var iesūkt nedaudz ūdens. Tāpēc ir ļoti ieteicams veikt vaska dzesēšanu dažos mazākos traukos. Vai būtu vēl viena iespēja – saskaldīt tos lielus gabalus, pēc tam, kad tie galīgi sacietēs.
6. Kārtīgi izkausētam vaskam, – kas der atkārtotai lietošanai, – jābūt vienādam pēc ārējā izskata no apakšas un augšas – bez piesārņojumiem, nogulumiem un bez dubļu slāņa.
7. Ja jūs mēģinātu pievienot vaskam kādu no vecajām sadedzinātām svecēm, lūdzu, esiet ļoti uzmanīgs un piesardzīgs. Jo bieži sveces, ko pārdod kioskos pie baznīcas, var saturēt parafīnu nevis tīru bišu vasku. Tad ievērojiet, ja parafīns tiktu sajaukts ar vasku, turpmāk atšķirt vai nodalīt tos jau praktiski nebūtu iespējams, un visa vaska partija tiktu piesārņota. Tādu vasku mēs uzskatām kā sabojātu. Un tādu sajauktu vasku vispār nekad nenopirksim.